Traktate

Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei

Mums visiem ir kas kopīgs - ilgas, tiekšanās pēc mīlestības, drošības un sadraudzības - un mēs visi meklējam patiesību. Neviens nevēlas dzīvot maldos un tikai savas dzīves beigās saprast: “Es esmu dzīvojis aplami” vai “Es esmu nodarbojies tikai ar nelietderīgām lietām”.

Tā kā es daudzus gadus esmu profesionāli nodarbojies ar matemātiku un informātiku, pierādījumiem vienmēr ir bijusi īpaša loma manā domāšanā. Kad runa ir par Bībeli, man uzreiz rodas jautājums par tās ticamību. Vai Dieva esamība, par kuru tik daudzi jau ir domājuši, vispār ir pierādāma?

Tas, kur mēs atradīsimies mūžībā, ir atkarīgs no atbildes uz šiem jautājumiem. Tādēļ mums ir jāiegūst pēc iespējas lielāka skaidrība šajos jautājumos.

Ja Bībele ir patiesa un uzticama, tad mēs tajā esam atraduši atbildes uz daudziem jautājumiem, kas skar mūs visus.

Un tās ir atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

• No kurienes mēs nākam?
• Kādēļ mēs šeit uz zemes dzīvojam tikai nedaudz gadu?
• Uz kurieni mēs galu galā dodamies?
• Kas ir Dievs, un kas ir Jēzus Kristus?

Turklāt mums ir arī vēl šādi ieguvumi:

• Tad mēs varam patiešām izprast šo pasauli.
• Tad mēs spējam atklāt šīs pasaules maldus.
• Tad mēs esam atraduši mērauklu savai dzīvei.
• Un tad mēs zinām arī virziena rādītāju uz Debesīm.

Pielietojot trīs dažādus pierādījumu veidus, es vēlos pierādīt, ka Dievs eksistē un Bībele ir patiesa. Pirmais pierādījums ir balstīts uz vēstules Romiešiem 1:20 tekstu Bībelē:

Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.”

Pārējos divus pierādījumus esmu izstrādājis pirms kāda laika, un tiem ir matemātisks un dabaszinātnisks pamatojums.

1. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO RADĪTĀS DABAS

No lielās Radītāja darbistabas mēs izvēlēsimies tikai vienu detaļu - cilvēka smadzenes.^[1] Tās ir mūsu nervu sistēmas centrālais virsvadības orgāns, kas vada, uzrauga un koordinē praktiski visus ķermenī notiekošos procesus.

Mūsu smadzenes apkopo un apstrādā sajūtu iespaidus, uzglabā tos un jēgpilni tos izvērtē.

Gandrīz nekas nav zināms par reālo informācijas apstrādi smadzenēs. Neviens nezina, kā no maņu orgāniem ienākošajiem elektriskajiem signāliem tiek iegūta reālā semantiskā (nozīmes pilnā) informācija. Mēs arī nezinām, kādā veidā mēs atceramies noteiktas atmiņas un kas notiek smadzenēs, kad mēs mācāmies kaut ko jaunu.

Galvas smadzenes sastāv no aptuveni 100 miljardiem nervu šūnu (= 100·10⁹); to skaits ir līdzvērtīgs zvaigžņu skaitam mūsu Piena Ceļa galaktikā. Papildus milzīgajam nervu šūnu skaitam ir arī vēl papildu 100 miljardi vielmaiņas un palīgšūnu.

Nervu šķiedru garums galvas smadzenēs, ja tās savieno vienu aiz otras, veido satriecošu attālumu, kas nav mazāks par 500 000 kilometriem!

Mūsu ķermenis ir apvīts ar blīvu nervu šķiedru informācijas tīklu, kura kopējais garums ārpus galvas smadzenēm no nervu šķiedrām veido 380 000 kilometru garumu.  Tās iet pa visu mūsu ķermeni un, savienotas kopā, veido attālumu no Zemes līdz Mēnesim. Informācija un vadības komandas nepārtraukti ceļo turp un atpakaļ starp galvas smadzenēm un visām ķermeņa daļām, izmantojot nervu līnijas un atzarus, no kuriem daži ir tikai tūkstošdaļas milimetra biezumā.

Neticami blīvajā neironu savienojumu tīklā ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama ļoti ātra signālu apstrāde. Galvas smadzenes vienā sekundē spēj veikt 10¹⁸ (= 1 miljards x 1 miljards) aritmētisko darbību. Jo īpaši reālā laikā attēlu apstrādei ir nepieciešama šāda liela skaitļošanas jauda. Lai gan ir veikti daži rezultatīvi smadzeņu pētījumi, galvas smadzenes joprojām ir viens no lielākajiem nezināmajiem laukiem mūsu zinātnisko zināšanu kartē.  Smadzeņu pētnieki Roberts Ornšteins un Ričards F. Tompsons (Robert Ornstein un Richard F. Thompson) mums apgalvo:

“Pēc tam, kad tūkstošiem zinātnieku gadsimtiem ilgi ir pētījuši galvas smadzenes, joprojām ir tikai viens vienīgs vārds, kas tās raksturo - brīnums.”^[2]

Joprojām nav skaidrs, kā notiek informācijas pārnese no nemateriālās dvēseles uz materiālajām galvas smadzenēm? Kā notiek dvēseles funkciju (gribas, emociju, domāšanas) mijiedarbība ar smadzenēm?

Kurš ir īstenojis visus šos brīnumus? Iepriekš minētais teikums Bībelē no vēstules Romiešiem 1 mums rāda, ka var būt tikai viens saprātīgs secinājums: Visvarenais Dievs, kas ir pāri visam, ir visu šo iecerējis un arī radījis!

2. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO INFORMĀCIJAS DABASZINĀTNES LIKUMIEM

Lai aprakstītu Informācijas Dabaszinātnes Likumus (IDL) tā, lai tos varētu pielietot, analizējot nepazīstamu sistēmu, ir nepieciešama viennozīmīga un precīza definīcija^[3]:

Informācija vienmēr ir klātesoša, ja kādā novērojamā sistēmā ir sastopami sekojošie visi tās pieci hierarhijas līmeņi: 

1. Statistika (burtu, ciparu, vārdu u.c. daudzums)
2. Sintakse (kodējums, gramatika, vārdu krājums)
3. Semantika (nozīme, jēga)
4. Pragmatika (darbība, rīcība)
5. Apobētika (norādījums uz mērķi, rezultāts)

Informācijas piemērs

Attēlā ar ēģiptiešu hieroglifiem ir redzamas akmenī iekaltas figūras, kādas tās var redzēt faraonu kapenēs vai arī uz Senās Ēģiptes obeliskiem. Vai tie satur kādu vēstījumu, vai tomēr tie ir tikai kaut kas līdzīgs tapetes rakstam?

Vairāk nekā 1400 gadu uz šo jautājumu nevarēja atrast atbildi. Situācija pēkšņi izmainījās, kad Napoleona karavīri 1799. gada jūlijā netālu no Nīlas deltas pie Rozetas pilsētas (Rosetta) atrada melna bazalta gabalu parasta galda virsmas lielumā. Rozetas akmenim bija būtiska nozīme hieroglifu atšifrēšanā. Kad visa teksta nozīme bija kļuvusi zināma, radās pārliecība: hieroglifi satur informāciju.

Četri Informācijas Dabaszinātnes Likumi (IDL):

IDL-1: Materiāls lielums (esamība, būtība, realitāte) nespēj radīt nemateriālu lielumu.

IDL-2: Informācija ir nemateriāls lielums.

DL-3: Statistiskajos (stohastiskajos) procesos (= procesos bez vadoša inteliģenta saprāta) nevar rasties nekāda informācija.

IDL-4: Informācija var rasties tikai ar saprātīga, inteliģenta Sūtītāja (Avota, Raidītāja) palīdzību.

Informācija atrodas visās dzīvajās šūnās

Lielākais zināmais informācijas blīvums ir atrodams dzīvu organismu DNS molekulās.

Ja iedomājamies no DNS materiāla izgatavot kniepadatas galviņu (2 mm diametrā) un vēlamies noskaidrot, cik augsta varētu būt grāmatu kaudze, kas uzglabātu tādu pašu informācijas daudzumu, kā šī no DNS molekulām izgatavotā niecīgā kniepadatas galviņa, - tad atbilde uzskatāmi parāda milzīgo datu uzglabāšanas blīvumu: šī grāmatu kaudze būtu 500 reižu lielāka par attālumu no Zemes līdz Mēnesim, un tas ir 500 x 384 000 km = 192 miljoni kilometru.

Attiecībā uz pierādījumiem^[4] ir skaidri jānošķir “stingrie” un “nestingrie” pierādījumi.

• Stingrie pierādījumi ir mums pazīstami no matemātikas un dabaszinātnēm. Piemēram, dabaszinātņu likums, ka siltums nekad nevar plūst no vēsāka ķermeņa uz siltāku, ir neatspēkojams. Arī Pitagora teorēma matemātikā par taisnleņķa trīsstūriem (a² + b² = c²) ir neatspēkojama.
• Nestingrie pierādījumi ir, piemēram, juridiskie vai vēsturiskie pierādījumi, kurus principā var atspēkot, pateicoties uzticamākiem avotiem.

Tādēļ, ka Dieva domas tālu pārspēj mūsu pašu domas (Jesaja 55:8-9, Bībele), Dievu visā Viņa pilnībā nav iespējams uzskatāmi parādīt. Tomēr ar Informācijas Dabaszinātnes Likumu palīdzību mēs varam pierādīt dažas Viņa īpašības - Viņa esamību, Viņa mūžīgumu, Viņa visspēcību un Viņa viszināšanu - stingrā, t.i., neatspēkojamā veidā.^[5] Šī raksta ietvaros mēs galvenokārt runājam par Dieva esamības pierādījumiem. Šis pierādījums tiek iegūts sekojošā veidā:

Tā kā visās dzīvības formās mēs atrodam informācijas kodu DNS un RNS molekulu veidā un visus citus informācijas līmeņus, kļūst skaidrs, ka tas viss iekļaujas informācijas definīcijas robežās. Pielietojot likumu IDL-4, mēs varam secināt, ka ir jābūt inteliģentam, saprātīgam Sūtītājam, kurš šīs molekulas ir veidojis!

Šis Dieva esamības pierādījums vienlaikus ir arī ateisma (Dieva nolieguma) zinātnisks atspēkojums. Arī makroevolūcijas ideja ir atspēkojama ar Informācijas Dabaszinātņu Likumu palīdzību.^[6]

3. “PRAVIETISKI – MATEMĀTISKAIS DIEVA PIERĀDĪJUMS”

No visiem 3268 Bībeles pravietojumiem^[7], kas jau ir piepildījušies, mēs šeit izvēlēsimies tikai divus:

• Izraēla tautas izkliedēšana, par ko Dievs pasludināja (5. Mozus 28:64-65), un apsolījums, ko Viņš deva gadsimtiem vēlāk (Jeremijas 16:14-15), ka Viņš atvedīs tautu atpakaļ uz tās tēvu zemi.
• Mūsu ēras 70. gadā sākās izkliedēšana, un 1948. gadā, līdz ar Izraēlas valsts dibināšanu, piepildījās pirms vairākiem tūkstošiem gadu apsolītā atgriešanās.

Bībele šajā ziņā patiešām ir neparasta grāmata, jo tā ir vienīgā, kas var pierādāmi apliecināt neiedomājami lielu skaitu piepildījušos pravietojumu. Tie sniedz mums vienreizēju kritēriju, ar kuru varam pārbaudīt Bībeles patiesumu, pielietojot matemātiskus aprēķinus.

Par piemēru mūsu aprēķiniem mēs izmantosim neparasti lielu skudru pūzni, kurā starp melnajām skudrām ir tikai viena vienīga sarkanā skudra. Tas ir viegli saprotams: Jo lielāks ir aplūkojamais skudru pūznis, jo mazāka varbūtība, ka nejauši izdosies izņemt sarkano skudru. Jautājums tagad ir šāds:

Cik lielam ir jābūt melno skudru daudzumam pūznī, lai varbūtība nejauši izņemt sarkano skudru būtu tikpat liela kā varbūtība, ka visi 3268 pravietojumi varētu paši nejauši īstenoties?

Ja mēs ar minēšanu mēģinātu to aptuveni novērtēt, mēs, iespējams, domātu ar skudrām aizvietot visu ūdens tilpumu Boden ezerā Vācijā vai pat aizpildīt ar skudrām mūsu zemeslodes tilpumu. Aprēķini rāda, ka pat mūsu milzīgais un neiedomājami lielais Visums, blīvi piepildīts ar skudrām, joprojām nebūtu pietiekoši liels. Šim uzdevumam vajadzīgo iedomāto Visumu skaits būtu neiedomājami liels – 10 kāpināts 896 pakāpē (vieninieks ar 896 nullēm). Ko izsaka šāds milzīgs skaitlis - vieninieks, kam seko 896 nulles - ar skudrām piepildīti Visumi? Filma “Ameise hoch zwei” (“Skudra kvadrātā”)^[8] mēģina to uzskatāmi attēlot.

Tādējādi varbūtība w, ka vairāk nekā 3268 pravietojumi varētu paši nejauši īstenoties, ir praktiski nulle.

Tālāk mēs redzēsim, ka šis aprēķins īstenībā ir ļoti dāsns, jo tajā ir pieņemts, ka katram pravietojumam ir 50% varbūtība, ka tas ir īstenojies nejauši pirms mūsdienām, t.i., katra pravietojuma varbūtība ir 0,5. Tātad kopējo varbūtību w, ka visi šie pravietojumi ir īstenojušies, var aprēķināt šādi:

w = 0,5 x 0,5 x 0,5 x … x 0,5 x (t.i., 3268 secīgi reizinājumi) = 0,5³²⁶⁸ = 1,7 x 10^-984 = 0,000...17 (t.i., 983 nulles aiz komata).

Matemātisko aprēķinu skaitliskie rezultāti ir tik gigantiski un transastronomiski, ka mūsu domāšana un iztēle nespēj atbilstoši novērtēt šo realitāti. Šo pārsteidzošo rezultātu kopsavilkumā var raksturot šādi: 

Ar šo “pravietiski-matemātisko Dieva pierādījumu” var pierādīt, ka eksistē visu-zinošs un visu-varens Dievs, kurš ir tieši tāds kā Bībelē aprakstītais Dievs.^[9]

TRĪS NOZĪMĪGI SECINĀJUMI

1. Bībele ir no Dieva, un tā ir patiesa

Neviens cilvēks nav spējīgs formulēt pravietojumus, kuri pēc tam īstenojas bez izņēmumiem. Bībeles īstie autori ir visu-zinošais un visu-varenais Dievs (2.Timotejam 3:16), Jēzus Kristus (Galatiešiem 1:12) un Svētais Gars (2.Pētera 1:21). Tieši tādēļ visa Bībele ir patiesa. Pāvils skaidri un noteikti apliecina, ka viņš tic visam, kas rakstīts Bībelē (Apustuļu d. 24:14). Būtiskākā informācija par Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu, izmantojot daudzus grafiskus attēlus, ir izskaidrota video īsfilmā “Jēzus: pāri telpai un laikam”.^[10]

2. Nav neviena cita Dieva, kā tikai Bībeles Dievs

Neviens no iepriekš sniegtajiem pirmajiem diviem Dieva pierādījumiem nenorāda uz konkrētu Dievu. Tie abi ir ļoti vispārīgi, tāpēc ikviena reliģija var pretendēt uz tiem savā labā. Savukārt “pravietiski-matemātiskais Dieva pierādījums” norāda vienīgi uz Bībeles Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.

Šādu pierādījumu nespēj piedāvāt neviena cita reliģija par nevienu no saviem dieviem. Šajā sakarībā Bībelē ir minēts, ka cilvēki savās reliģijās ir minējuši neskaitāmus dievus:

“Lai gan ir tā saucamie dievi vai debesīs, vai zemes virsū - jo dievu un kungu ir daudz, bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu” (1. Korintiešiem 8:5-6).

Psalmā 96:5 Bībele noraida visus citu reliģiju dievus: “…visi tautu dievi taču ir elki…”

3. Ateisms ir atspēkots

Tātad ateismu (Dieva noliegumu) mēs varam atspēkot trīs veidos. Bībele Psalmā 14:1 vērtē ateistisko domāšanu šādi: “Bezprāši saka savā sirdī: Dieva nav!” Līdz ar to ateisti ne tikai tiecas uz nebūtību, bet, diemžēl, ir ceļā uz mūžīgu pazušanu: “…kas netic (uz Kungu Jēzu), tiks pazudināts” (Marka 16:16).

Ar iepriekš minēto pārdomu palīdzību, izmantojot zinātniskus pierādījumus, mēs esam spējuši noskaidrot trīs būtiskus jautājumus mūsu liktenim mūžībā:

1. Dievs eksistē;
2. Visa Bībele ir patiesa;
3. Šis pierādītais Dievs ir neviens cits, kā Bībeles Dievs.^[11]

Vai tikai ar šo atziņu vien mēs jau esam glābti, t.i., vai mums jau tādēļ vien ir droša vieta Debesīs? Atbilde skan: NĒ. Taču labās ziņas ir aprakstītas sekojošā nodaļā: 

GLĀBŠANA IR IESPĒJAMA IKVIENAM, KURŠ TO VĒLAS

Šī raksta mērķis nav nevienu apsūdzēt par viņa līdzšinējo dzīves ceļu - ne citu reliģiju pārstāvjus, ne arī ateisma izplatītājus. Mūsu mērķis drīzāk ir brīdināt par ceļu, kas ved uz bojāeju, un aicināt visus lasītājus: glābšana jau šajā dzīvē ir iespējama ikvienam, ja vien viņš pats to vēlas.

Jāņa evaņģēlijā 3:17-18 ir kopsavilkumā attēlotas tālejošās sekas, ko evaņģēlija vēsts atstāj uz mums:

“Dievs Savu Dēlu (Jēzu) nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.”

Saskaņā ar Dieva gribu mēs esam iecerēti kā mūžīgas būtnes, kuru esamība nekad neizbeigsies. Pēc nāves robežas ir tikai divas iespējamas vietas, uz kurieni var doties - Debesis vai elle. Pirmā ir neizsakāmi brīnišķīga vieta, bet otra - neiedomājami briesmīga. Dieva skaidri izteiktā griba ir, lai mēs kādu dienu nonāktu Debesīs. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešams Glābējs - Jēzus Kristus. Viņš ir durvju atvērējs uz Debesīm, jo Viņš vēlas atbrīvot mūs no mūsu grēka un vainas. Ja tev ir vēlēšanās tikt izglābtam un nokļūt Debesīs, tev ir jāatgriežas no sava vecā dzīves ceļa bez Jēzus un jāuztic sava dzīve Viņam. Šo pagrieziena punktu savā dzīvē tu vari iesākt ar lūgšanu, kas varētu skanēt apmēram šādi:

“Kungs Jēzu Kristu, līdz šim esmu dzīvojis tā, it kā Tevis vispār nemaz nebūtu. Tagad es pirmo reizi vēršos pie Tevis ar lūgšanu. Tagad es zinu, ka pastāv gan Debesis, gan arī elle. Tādēļ es lūdzu, izglāb mani no elles, kur es varu nonākt savu grēku un savas vainas dēļ, īpaši savas neticības dēļ. Es vēlos būt reiz kopā ar Tevi Debesīs mūžībā. Es saprotu, ka nevaru nokļūt Debesīs ar savu nopelnu palīdzību, bet tikai ar uzticēšanos Tev. Tāds, kā esmu dzīvojis līdz šim, es nespēšu pastāvēt tiesā Tavā priekšā. Tādēļ es Tevi lūdzu, piedod man visus manus grēkus un vainas. Man no visas sirds ir žēl mani grēki. Es gribu, lai no šī brīža Tu esi mans Kungs, kuram es labprāt sekošu. Tādēļ dāvā man paklausīgu sirdi. Es pateicos Tev, ka Tu mani uzklausīji. Es ticu Tavam apsolījumam, ka tagad caur pievēršanos Tev un uzticēšanos Tev es reiz varēšu būt pie Tevis Debesīs. Āmen.” 

Ja tu šo lūgšanu esi padarījis arī par savu lūgšanu, tad Jēzus tevi šodien ir pieņēmis. Viņš ir skaidri apsolījis, ka pieņems ikvienu, kas nāks pie Viņa (Jāņa 6:37). Tagad tu esi kļuvis par Jēzus sekotāju un šai ceļā Viņam būs noteicošā loma.

Šis lēmums radīs pārmaiņas tavā dzīvē. Šie četri punkti to īsi paskaidros:

1. Uzsāc regulāri lasīt Dieva Vārdu, Bībeli. Tā ir vienīgā grāmata, kuru Dievs ir apstiprinājis kā Viņa dotu. Bībele ir nepieciešamā rokasgrāmata mūsu dzīvei un miršanai.
2. Katru dienu sarunājies ar savu Kungu. Mūsu lūgšanas mēs vēršam uz Dievu Tēvu un uz Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.
3. Īsteno savā dzīvē to, kas ir sacīts Bībelē.
4. Meklē sadraudzību ar citiem ļaudīm, kuri arī ir apzināti pievērsušies Kristum.

Izmantojiet iespējas lejupielādēt no autora mājas lapas bezmaksas lasāmās grāmatas un citus materiālus. Tur minētie izdevumi palīdzēs jums jūsu jaunajā ceļā ar Kristu.

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

^[1] W. Gitt: Faszination Mensch, vai Gitt, W., The Wonder of Man, lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com

^[2] Ornstein, R. and Thompson, R., The Amazing Brain, Houghton Mifflin, Boston, 1984.

^[3] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben un Gitt, W., with Compton, R. and Fernandez, J., Without Excuse (Information: the key to life), lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com Šeit ir detalizēti izklāstīti informācijas likumi un to, kā tie darbojas kā „stingrs pierādījums“ papildus matemātiski - pravietiskajam argumentam.

^[4] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 472–476.

^[5] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 266–279.

^[6]  V. Gits: Dabas zinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju, traktāts, Bruderhand-Medien, 2024. Lejupielāde: wernergitt.com/en/tracts/latvian

^[7]  F. J. Dake: Dake’s Annotated Reference Bible, Lawrenceville, Georgia, 30245, 1961, S. 521

^[8]  Ameise hoch zwei (video, 5 min.): wernergitt.de/ameise

^[9]  W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 301–323.  wernergitt.de

^[10] W. Gitt: Jesus: beyond space and time (video, 84 min.), wernergitt.com/space-and-time

^[11] W. Gitt: Warum ich als Wissenschaftler der Bibel glaube (video, 90 min.): wernergitt.de/warum
     W. Gitt: Was uns die Schöpfung lehrt (video, 38. min.): wernergitt.de/schoepfung